Porcelāns

„Elfu fabrika” piedāvā Baltijas valstu mākslinieku porcelāna kolekciju. Visi darbi viennozīmīgi tiek izpildīti un izkrāsoti ar rokām. Mūsu porcelāna īpatnība – cēls piena tonis, viennozīmīgs vieglums un mākslasdarbu caurspīdīgums. Augstā darba kvalitāte piemīt pateicoties mūsu meistaru un mākslinieku ilggadīgajai pieredzei. Milzīgu lomu spēlē pamatīga kvalitatīvo izejvielu atlase. Piemēram, kaolīns (baltie māli) tiek iepirkti senākajā un bagātīgajā uzņēmumā Anglijā. Visi darinājumi tiek apgleznoti tikai ar rokām un pēc oriģinālām skicēm. Īpaši vērtīgi darbi tiek izpildīti ar biskvīta griešanas metodi. Biskvīts – darinājums, kas izgājis pirmo apdedzināšanas posmu. Pateicoties tam, mūsu meistariem izdodas ielikt savos darbos smalkāko detaļu apdari un radīt tēlus reālistiskākus un telpiskākus.

Porcelāns zināms jau vairāk kā 14 gadsimti. Porcelāna recepti izgudroja Ķīnieši, kas stingri turējuši šo tehnoloģiju noslēpumā. Spiegam draudēja neizbēgama un mokoša nāve. Tikai 14.gadsimtā pateicoties Portugāļu jūrniekiem Eiropa pirmo reizi varēja iepazīties ar porcelānu un tai pat mirklī iemīlējās trauslajā brīnumā. Līdz pat 17.gadsimtam porcelāns bija liels retums un maksāja pasakainu naudu. Porcelāna darinājumus bieži vien izlika vienā līmenī ar juvelierizstrādājumiem un dārgakmeņiem. 16.gadsimtā benediktiešu mūkiem izdevās nozagt tehnoloģijas aprakstu un izejvielu paraugus. Visā Eiropā sākās drudžaina savu izejvielu melēšana. Un veiksme uzsmaidīja Prūsijai. Netālu no Meisenes pilsētas tika atklāti iespaidīgi balto mālu krājumi, kas ir porcelāna pamatsastāvdaļa. Ražošanu vadīja jauns zinātnieks Jogans Fridrihs Bjotgers. Pie tam Bjotgera izstrādājumi izrādījās tik veiksmīgi, ka Saksonas vēlētājs Augusts, nevēloties dalīties ar savu pirkumu, ieslodzīja meistaru cietumā.Masveida porcelāna ražošanas ēra sākās 18.gadsimtā, kad Anglijā sākās vairāku porcelāna izejvielu fabriku celtniecība un slavenā kaula porcelāna ražošana. Visā Eiropā sāka atvērties ar vien jaunas porcelāna ražošanas fabrikas. Vīnes, Berlīnes, Sevres rūpnīcas ražoja lielisku porcelānu un pakāpeniski izstūma no Eiropas tirgus savus ķīniešu un japāņu konkurentus.

Porcelāns – viscēlākais un nevainojamākais keramikas veids. Keramika dalās dažādos veidos: porcelāns un fajanss, terakota, majolika, šamots – tā sauktā akmens masa, spetskeramika. Pamata sastāvdaļas porcelāna ražošanā – kaolīns (no ķīniešu kao lig – porcelāna „ķīniešu” māli. Tā ir augstākā balto mālu šķirne.

Porcelāna šķirnes dalās cietās un mīkstās, atkarībā no porcelāna masas un glazūras sastāva. Par starpposmu veidu tiek dēvēts tā saucamais kaula porcelāns.Porcelāna īpašības atkarīgas no kaolīna proporcijas sastāvā. Jo tas ir augstāks, jo grūtāk to kausēt, jo cietāks sanāk pats porcelāns. Cehā sauso masu pārmaļ, sajauc pievienojot ūdeni. Plastisko masu salej formās, vai arī apstrādā ar podnieka ripu. Apstrādātās figūras žāvē un apdedzina divas reizes. Pirmo reizi apdedzina 600-800 grādos, pēc kā darinājumiem tiek uzklāta glazūra, tad vēlreiz uz apdedzināšanu. Sākumā neglītais un blāvais biskvīts top gluds un ar raksturīgo matēto spīdumu. Beidzot gatavais darinājums tiek izkrāsots un atkārtoti likts krāsnī, kur nu jau tiek apdedzināts 1300-1500 grādos, lai zīmejums iekļūtu iekš darinājuma virskārtas.